Purvīša balvas nominanti 2023.–2024. gadā
Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2023. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2025. gada pavasarī, ir izvirzījusi trīs autorus:
* Indriķi Ģelzi par personālizstādi “Ūdeņaina dienas actiņa” Kim? laikmetīgās mākslas centrā (25.08.–08.10.2023.) / Kuratore Zane Onckule.
Nominācijas pamatojums: “Izstādes kopējā dramaturģija – objekti, skaņa un teksts, kustība, apgaismojums – ievelk skatītāju un iedarbojas kā kopums, kaut sastāv no suverēniem, pašvērtīgiem objektiem.
Šī ir trauksmaina izstāde. (..) Ģelzim raksturīgie, medija ziņā grūti kategorizējamie skulpturālie objekti līdzīgi kā citkārt atgādina telpiskus zīmējumus, tomēr sagādā arī formālus pārsteigumus. “Ūdeņaina dienas actiņa” ir izstāde, kas atrodas ciešā saiknē ar šodienas informācijas piesātinājumā ik uz soļa signalizējošajām trauksmainajām aktualitātēm un briesmām. Skumji poētiskie objekti vēsta par un arī izraisa apjukuma stāvokli. Ir skaidrs, ka actiņu aizmiglojušas asaras,” vērtē Arta Vārpa.
“Šī Indriķa Ģelža personālizstāde apliecina viņa mākslinieciskās ambīcijas – izstāde sniedz estētisku un konceptuālu baudījumu pasaules mākslas galeriju līmenī. Šīs izstādes centrā ir dziļa tēma par indivīdu, kas cīnās ar vētrainām pārmaiņu straumēm strauji mainīgajā pasaulē, veidojot netiešas atsauces uz ‘slīkšanu’. Personiskā un publiskā, fiziskā un digitālā pretstatīšana kalpo kā spēcīga metafora mūsdienu dzīves raksturošanai. Izstādē skatāmi spēcīgi un izcili nostrādāti mākslas darbi līdz perfekcijai pielāgotā scenogrāfijā, liekot skatītājiem ne tikai domāt par mūsdienu eksistences sarežģīto dinamiku, bet fiziski to piedzīvot. Ar multisensoras pieredzes palīdzību izstāde neizbēgami piespiež skatītāju domāt par to, kā vairākas dzīves – personiskā, digitālā un kolektīvā – nemitīgi saplūst un rada mūsos dažādas reakcijas. Šī nemitīgi mainīgās daba saplūšana mūsos rada kā komfortu, tā diskomfortu, un šai Ģelža izstādei ir izdevies to uzskatāmi mums atgādināt,” papildina Katrīna Jaunupe.
* Sabīni Verneri par izstādi “Aklā zona” Latvijas Mākslinieku savienības galerijā (10.08.–10.09.2023) / radošā komanda: Megija Mīlberga, Henriks Eliass Zēgners, Aleksejs Beļeckis, Romāns Medvedevs, Oto Holgers Ozoliņš
Nominācijas pamatojums: “Sabīnes Verneres izstāde, kas izstāda mākslinieces darbus dialogā ar darbiem no LMS kolekcijas, pievērš uzmanību Latvijas Mākslinieku savienībai – institūcijai, kas jau gadiem darbojas pašu izvēlētā marginalizētā pozīcijā, un tās kolekcijai, kas ir līdz galam nenovērtēta Latvijas mākslas vēstures daļa. Tās šābrīža eksistence un nākotnes perspektīvas diezgan pamatoti satrauc mākslas zinātniekus un māksliniekus, bet piņķerīgais juridiskais stāvoklis, personālijas un citi apstākļi šķiet vienmēr nostājas ceļā, lai kolekciju pienācīgi aktualizētu. Sabīnes Verneres tiešums un vēlme šo kolekciju iepazīt un būt ar to dialogā gan izstādē, gan pavadošajos pasākumos, ir brīnišķīgs piemērs ieinteresētam, dzīvam starppaaudžu dialogam. Sabīnes darbos reflektēts viņas kolekcijas iepazīšanas process un attieksme pret to, kur parādās gan sapīšanās, kas raksturīga šai institūcijai, gan arī, cerams, iespējama izpiņķerēšanās ārā nākotnē,” izvēli pamato Inga Lāce.
“Vēlos izcelt Verneres radītos jaundarbus kā spēcīgu un pārliecinošu sniegumu. Tušas zīmējumu dinamisms, vieglums un filigrānā nostrādātība izvērsta telpiski, gluži vai ar monumentālu vērienu. Horizontālie papīra tīstokļu formāti veido telpisku instalāciju, radot savas “aklās zonas” jeb strupceļus, kuros nonākt. Brīvais, rotaļīgais veids, kādā vijas Verneres līnijas, sarunājas ar motīviem klasiķu darbos, nav literārs vai motīvus atkārtojošs; tas ir patiesi radoši brīvs un autentisks,” papildina Arta Vārpa
Lieni Rumpi par izstādi “Akupunktūra kaktusam” DOM galerijā (08.–30.09.2023)
Nominācijas pamatojums: ““Akupunktūra kaktusam” ir izstāde par formas iedomātajām robežām, tostarp par ķermeni kā formu, kas transformējas. Māksliniece veido glezniecisku un tēlniecisku formu, apzināti pārkāpjot tā dēvēto veselo saprātu, viņa iebīda formu neformas rūgtumā vai kičīguma šķebinošajā saldumā. “Adatu ieduršana ādā izveido intīmu saikni starp miesu un pasauli,” raksta māksliniece. Kaut kas smīnoši pozēts un pasaulīgi sāpīgs reizē. Ar atsauci uz septiņdesmito – astoņdesmito gadu mijas transavangardu, kas noliedz konceptuālismu un akcentē emocionālu spēli?” izvēli pamato Inga Šteimane.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 8 vizuālās mākslas notikumus, un to vidū bija:
Eksperti 2023.–2024. gadā
Laika posmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim Purvīša balvas 2025 neatkarīgo ekspertu darba grupā strādā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa, kuratore, mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Antra Priede, Centrālās un Austrumeiropas eksperte Modernās mākslas muzejā Ņujorkā, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Inga Lāce, fonda “Mākslai vajag telpu” vadītāja Katrīna Jaunupe. No 2023. gada 1. jūlija ekspertu komandai pievienojās mākslas stacijas “Dubulti” vadītāja, kuratore Inga Šteimane. Viņa nomainīja mākslas kolekcionāru, kuratoru, biedrības “Latvijas kultūras projekti” direktoru Māri Vītolu.
Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.
Purvīša balva
Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.
Balva tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”. Purvīša balvu 2017 pasniedza mākslinieku kolektīvam – Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam – par izstādi “Dziesma”. Sesto Purvīša balvu 2019. gadā saņēma māksliniece Ieva Epnere par personālizstādi “Dzīvo atmiņu jūra”. Par septītās Purvīša balvas laureāti 2021. gadā kļuvusi māksliniece Amanda Ziemele par personālizstādi “Kvantu matu implanti”. Astoto Purvīša balvu 2023 pasniedza māksliniecei Ancei Eikenai par personālizstādi “Dievs Tēvs Debesīs”.
Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība “Mākslas platforma” un kultūras projektu aģentūra “INDIE”.
Projektu atbalsta SIA “Alfor”.
