LAT / ENG / RUS /
21.07.2023

Purvīša balvas 2023. gada otrā ceturkšņa nominanti

 

2023. gada otrajā ceturksnī Purvīša balvai 2025 nominēti Hanele Zane Putniņa, Krišs Salmanis, Diāna Tamane un Rūdolfs Štamers

 

Purvīša balvas nominanti 2023.–2024. gadā

Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2023. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2025. gada pavasarī, ir izvirzījusi četrus autorus:

 

* Haneli Zani Putniņu par personālizstādi “Eksponāts pēc apraksta” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē (25.05.–13.08.2023.) / Kuratore Līna Birzaka-Priekule.

Nominācijas pamatojums: “Haneles Zanes Putniņas linogriezumu sērija aicina skatītājus domāt par mākslas interpretācijas daudzšķautņainību, kā arī to, kā valoda un indivīda spēja artikulēt piedzīvoto ietekmē mūsu ikdienu. Māksliniece trāpīgā veidā atklāj aprakstošo tekstu lomu mūsu priekšstatu veidošanā un mijiedarbību starp mākslinieka redzējumu un skatītāja izpratni. Māksliniece uzsver katra subjektīvās spējas redzēt, dzirdēt, uztvert un liek aizdomāties par to, kā valoda savā ziņā mūs ierobežo. Izstāde aicina iedziļināties sarežģītajā dinamikā starp mākslas darbu un valodu, galu galā rosinot apšaubīt to, kā mēs izprotam un interpretējam mākslas pasauli. Manuprāt, šis ir lielisks piemērs kā asprātīgi un interesanti aktualizēt un strādāt ar muzeja krājumu,” stāsta fonda “Mākslai vajag telpu” vadītāja Katrīna Jaunupe.

 

“Grūti saņemties, lai neiekristu pārspīlētā sajūsmā, jo sen nav piedzīvota tik smalka joka spēles klātesamība pavisam nopietnā izstādē. Statiskumu, protams, nosaka ekspozīcijas vieta un izmantotais pētnieciskais materiāls izstādēs tapšanai, bet bez šīs vietas arī neveidotos šī delikātā koķetērija ar varbūtībām un daudznozīmībām, ko ietver vārds un to virknējumi. Meistarīgā asprātība sagatavo pārliecinošu telpu jau nopietnāku tēmu iznākšanai priekšplānā, risinot dažādos veidus, kā iztaujāt varas pozīcijas – kā mēs raksturojam redzēto un interpretējam to vēstures saglabāšanai un cik daudz tajā tiek ietverta personīgā izvēle un vai vispār pastāv kāda objektivizācijas iespēja? Un šajos pretmetos autore veido norādes mākslinieka pozīcijas priekšrocībām, ļaujot izpausties daudzpatiesībām, absurdiem un kas būtiski – to visu darīt nepazūdot mākslīgi radītā nopietnībā,” papildina mākslas zinātniece Antra Priede.

 

* Krišu Salmani par personālizstādi “Rūgts” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (05.05.–11.06.2023.) / Kuratore Zane Onckule.

Nominācijas pamatojums: “Personālizstādē Krišs Salmanis, izmantojot konceptuāli precīzu un stilistiski lakonisku izteiksmes formu, piedāvā sociāli kritisku un daudzslāņainu komentāru par padomju laika atstāto mantojumu Latvijas kultūrtelpā un sabiedrības apziņā. Mākslinieks netieši uzdod jautājumus par to, cik lielā mērā savā domāšanā un rīcībā joprojām esam ieslodzīti dažādās padomju laika kultūrzīmju kombinācijās un vai vairāk nekā 30 gadus pēc Berlīnes mūra krišanas esam spējuši no šīm ietekmēm atbrīvoties,” pamato biedrības “Latvijas kultūras projekti” direktors Māris Vītols.

 

“Izstādē līdz šermuļiem precīzi, lakoniskos, redīmeidam tuvos, bet ietilpīgos objektos atsegtas ilgstošās sekas, kuras Latvijas kultūrtelpā un mentalitātē atstājis padomju okupācijas režīms. Padomju mantojumu mākslinieks salīdzina ar dzīvi simbolu pasaulē, un šie simboli ir rūgti un biedējoši. Īpaši izceļama instalācija – dārga Rietumu apģērba zīmola vateņu komplekts ar garām un vēl garākām piedurknēm un cenu zīmēm “2014” un “2022”, kas uzrāda impērisko ambīciju bīstamību, kuru ēnā patlaban atrodas ne tikai Ukraina, bet visa Eiropa. Šī ir izstāde par nepārvarēto un par traģiskajām sekām, kuras šis nepārvarētais atstāj,” piebilst Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa.

 

* Diānu Tamani par personālizstādi “Half-Love” Latvijas Fotogrāfijas muzejā Rīgas Fotogrāfijas biennāles “NEXT 2023” programmas ietvaros (19.05.–23.07.2023.) / Kuratore Evita Goze.

Nominācijas pamatojums: “Personīga un ļoti smalkjūtīga izstāde, kuras nosaukums “Half-Love” nedaudz skarbi izvaicā – vai pusradniecība ir pusmīlestība? Ģimene ir tuvinieki, kurus, atšķirībā no draugiem, mēs nevaram izvēlēties. Diāna Tamane ļauj skatītājam būt klātesošam delikātā attiecību veidošanas procesā 14 gadu ilgā periodā – no pusmāsas agrīnas bērnības līdz pusaudzībai. Īpaši pārliecinoša un emocionāla ir māsas tuvplānu fotogrāfiju sērija, kurā jaušama savstarpēja uzticēšanās, turklāt siltumnīcas vide rada savdabīgu idilliskumu bez idealizācijas. To, kas autorei saistās ar atmiņām, pieredz viņas pusmāsa – sērijā Tamane ir sapludinājusi abu pieredzes stāstus. “Half-Love” apliecina emocionālu un māksliniecisku briedumu,” ekspertu uzvēli komentē mākslas zinātniece Arta Vārpa.

 

“Diāna caur fotogrāfiju māk izstāstīt tik daudzslāņainu stāstu, kas ir par viņas ģimeni, bet tajā pašā laikā ir daudz plašāks, ir par jebkuru ģimeni, par pieaugšanu, mīlestību un attiecībām,” uzsver Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Inga Lāce.

 

* Rūdolfu Štameru par izstādi “Balsis manās galvās” TUR telpā Tallinas ielas kvartālā (01.06.–01.07.2023.).

Nominācijas pamatojums: “Personālizstādē Rūdolfs Štamers radījis pieklusinātu odu sava paša liminālajai telpai, kur satiekas it viss, kas urda, traucē, iedvesmo, kaitina un spēcina vienlaicīgi. Ja vēstījums un tā toņkārta ir pieklusināta, tad scenogrāfiskais vēriens liek tai ieskanēties arvien skaļāk un pārņemt skatītāju pilnīgi savā kontrolē, virzot izpētīt katru noslēpto atsauci uz daudzbalsību mākslinieka radošajā garā. Un tieši starptelpas jēdziens ir būtisks, jo tajā ne tikai satiekas autora daudzšķautņainā radošā darbība, bet viņš ir pietiekoši atvērts tajā ieaicināt un ar patiesu apbrīnu aplūkot savu laikabiedru darbus, kas ir pavisam reta parādība Latvijas mākslas dzīvē. Jo šī nav grupas izstāde, šī nav klasiska personālizstāde, šis ir orķestris, kas atskaņo šodienas trauksmainību, radošu piepildījumu un patiesu cieņu saviem tuvākajiem, kas izprot un piedzīvo mākslinieka izaicinājumus,” uzskata kuratore Antra Priede.

 

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 5 vizuālās mākslas notikumus, un to vidū bija:

  • Andas Lāces septiņu gleznu cikls “K, kas tas bija?” izstādē “Kā es jūtos pēdējā laikā?” Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā (26.05.–31.08.2023.).

Bet kā ievērības cienīgus notikumus eksperti vēlējās izcelt vēl 3 mākslas notikumus:

  • Harija Branta personālizstādi “Moon landing”, kas norisinājās tikai dažas dienas (21.–25.06.2023.) Savvaļā;
  • Kaķa gleznotāja Murchello pirmo personālizstādi Latvijā, Madonas dzelzceļa stacijā, festivāla MABOCA ietvaros (20.05.–15.07.2023.) / Mākslinieka, kurš otas vietā izmanto ķepiņas, elegantā “muzealizēšana” pelna ievērību kā svaigs un paškritisks komentārs par Latvijas (un ne tikai) mākslas dzīvei nereti raksturīgo elitārismu un mākslinieku-ģēniju kultu;
  • Kuratora Arņa Balčus rīkoto Rīgas Fotomēnesi “Mākslīgā intelekta Latvija” (01.–31.05.2023.) – veidots kā “one man show”, bet kurā izceļama tēmas aktualitāte, ieguldītais darbs, interesantais formāts un programma, t.sk. lekciju cikls ar mākslinieku / kuratoru / zinātnieku dalību.

 

Eksperti 2023.–2024. gadā

Laika posmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim Purvīša balvas 2025 neatkarīgo ekspertu darba grupā strādā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa, kuratore, mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Antra Priede, Centrālās un Austrumeiropas eksperte Modernās mākslas muzejā Ņujorkā, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Inga Lāce, fonda “Mākslai vajag telpu” vadītāja Katrīna Jaunupe. No 2023. gada 1. jūlija ekspertu komandai pievienojās mākslas stacijas “Dubulti” vadītāja, kuratore Inga Šteimane. Viņa nomainīja mākslas kolekcionāru, kuratoru, biedrības “Latvijas kultūras projekti” direktoru Māri Vītolu.

 

Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.

 

Vietnē www.purvisabalva.lv/lv/ekspertu-nominacijas ir iespējams iepazīties ar to ekspertu nomināciju pamatojumiem, kuri attiecīgajā ceturksnī pret to publiskošanu neiebilst.

 

Purvīša balva

Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

 

Balva tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”. Purvīša balvu 2017 pasniedza mākslinieku kolektīvam – Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam – par izstādi “Dziesma”. Sesto Purvīša balvu 2019. gadā saņēma māksliniece Ieva Epnere par personālizstādi “Dzīvo atmiņu jūra”. Par septītās Purvīša balvas laureāti 2021. gadā kļuvusi māksliniece Amanda Ziemele par personālizstādi “Kvantu matu implanti”. Astoto Purvīša balvu 2023 pasniedza māksliniecei Ancei Eikenai par personālizstādi “Dievs Tēvs Debesīs”.

 

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība “Mākslas platforma” un kultūras projektu aģentūra “INDIE”.

 

Projektu atbalsta SIA “Alfor”.