Purvīša balvas 2018. gada ceturtā ceturkšņa nominanti

Purvīša balvai 2019 2018. gada ceturtajā ceturksnī nominēti Amanda Ziemele, Elīna Brasliņa, Sarmīte Māliņa un Gints Gabrāns

Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2018. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, Purvīša balvas ekspertu darba grupa balvai, kas tiks pasniegta 2019. gada aprīlī, ir nominējusi:

Amandu Ziemeli par izstādi “Zivs ar kājām” Rīgas cirka telpās (15.12.2018.–19.01.2019.)

Nominācijas pamatojums: “Amandas Ziemeles pagaidām retie pieteikumi ir reizē mulsinoši un intriģējoši manevri visai paredzamajā Latvijas glezniecības kordebaletā. Viņas gleznas ir kā rēcīgi laba, bet rupja anekdote – ar precīzu joka konstrukciju, ar brutāli noreducētu vārdu izvēli no šaura krājuma un atskabargainu sintaksi. Zivs ar kājām jeb ventastega curonica Cirka ēkas ziloņu stallī spēj skatītājā radīt līdzīgu trauksmes, bezpalīdzības un smieklu kompleksu, kādu vairāk nekā pirms trīsdesmit gadiem ar līdzīgu drosmi, lakonismu un droši vilktu līniju uz monohrona fona spēja radīt jaunā gleznotāja Aija Zariņa,” nomināciju skaidro mākslas kurators Kaspars Vanags.

“Izstādes darbi pārkāpj tradicionālās glezniecības robežas, jo aktīvi mijiedarbojas ar telpu un audeklu formātu, tuvojoties site specific attēlu mākslai,” papildina mākslas zinātniece un kritiķe Santa Mičule-Hirša.

Elīnu Brasliņu par izstādi “Ko es daru, kad neilustrēju grāmatas” galerijā “Micēlijs” (08.–23.11.2018.)

Nominācijas pamatojums: “Māksliniece ļoti asprātīgos veidos aktualizē to dzīves pieredzi, kas saistīta ar sava ķermeņa un seksualitātes apjēgšanu jebkuros dzīves posmos. Sašūtas un atārdītas lelles, miniatūra apakšveļas atvilktnīte, ar ekspresīvām miniatūrgrafikām apdarinātas sērkociņu kastītes un citas filigrānās mizanscēnas pauž ļoti iejūtīgu un smalku pasaules izjūtu, kuras tiešums piesaka jaunus, spilgtus vaibstus līdzšinējos Latvijas feministiskās mākslas viļņojumos – sociāli svarīgu ideju paušanai Brasliņa radījusi mākslinieciski izteiksmīgu, savā daudznozīmībā intriģējošu mentālo telpu,” stāsta Santa Mičule-Hirša.

Gints Gabrāns par publisko projektu “Transrealitātes Zirgu ielā” un tā turpinājumu SAN ofisu debesskrāpji (16.-19.11.2018./07.12.2018.)

Nominācijas pamatojums: “Ginta Gabrāna atpazīstamības zīme ir ilgstoša un konsekventa interese par mākslas, zinātnes un jaunāko tehnoloģiju mijiedarbībām. Vērienīgie SAN projekti ar papildinātās realitātes opcijām piedāvā aizraujošu iespēju mainīt reālu pasauli virtuāli, atceļot visas robežas. Projektu pievilcības spēks – perfekta vizualizācija ar fantastiskiem 3D objektiem – skulptūrām un levitējošām arhitektoniskām struktūrām. Autors neaizmirst arī ironiskus konceptuālus tekstus ar sapņus ierobežojošiem pieejama finansējuma cipariem reālajā pasaulē,” nominācijas izvēli skaidro mākslas zinātniece Inese Riņķe.

“It kā nākotnes tehnoloģijām vajadzētu piedāvāt labāku dzīvi rītdienā, bet tā vietā varam pārvaldīt vēl vienu rīku, kas palīdz aizbēgt virtuālajā izplatījumā. Šodien mēs skatāmies telefonā, lai ieraudzītu (nofotografētu / iemūžinātu) to, kur atrodamies, bet rīt ekrāns būs nepieciešams, lai, pārvietojoties kādā nepatīkamā zonā, neredzētu cilvēku graujošo ietekmi,” papildina mākslas zinātniece Sniedze Kāle.

Sarmīte Māliņa par izstādi “Asaras” galerijā “Alma” (23.11.2018.–23.01.2019.)

Nominācijas pamatojums: “Joprojām nepārspēta konceptuāli maigu metaforu meistare, kas rod arvien jaunus cilvēciskā trausluma un stikla materialitātes saspēles veidus, neiegrimstot lētā sentimentalitātē un neproducējot vispārzināmas klišejas (biežākie klupšanas akmeņi laikmetīgajā “vētru&dziņu” mākslā),” nominācijas izvēli raksturo Santa Mičule-Hirša.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja divpadsmit mākslas notikumus, un to vidū bija:

• Georga Avetisjana izstāde “Dzimtene” Latvijas Fotogrāfijas muzejā (01.11.2018.–13.01.2019.);
• Arņa Balčus izstāde “Izstāde pēc izstādes” Latvijas Fotogrāfijas muzejā (27.09.–28.10.2018.);
• Andra Brežes izstāde “Īsie stāsti” galerijā “Alma” (24.09.–16.11.2018);
• Elīnas Vītolas izstāde “Common issues in painting and everyday life: content” galerijā Careva Contemporary (21.12.2018.–12.01.2019.);
• Miķeļa Fišera izstāde “Vainavas un noplicinājumi” Mākslas stacijā Dubulti (16.11.2018.–10.02.2019.);
• Ivara Grāvleja izstāde “Outlet” Mūkusalas Mākslas salonsā (22.11.2018.–19.01.2019.);
• Lienes Mackus izstāde “Pārmaiņu ainavas” Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē (21.–22.10.2018.);
• Artura Analta instalācija Matter to Matter LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (17.– 28.10.2018.).

EKSPERTI 2017. – 2018. GADĀ

No 2016. gada 8. decembra līdz 2019. gada 10. janvārim Purvīša balvas ekspertu darba grupā darbojas LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, mākslas  kurators Kaspars Vanags, mākslas zinātniece, kuratore, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle, mākslas zinātniece Inese Riņķe un mākslas zinātniece un kritiķe Santa Mičule – Hirša.

PURVĪŠA BALVA

Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”, ceturtā Purvīša balvu 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”, bet piekto Purvīša balvu 2017. gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu “Dziesma”.

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA „Alfor”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība „Mākslas platforma”, kultūras projektu aģentūra INDIE un aģentūra „P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.

Projektu atbalsta: SIA „Alfor”