Iegūstot žūrijas visaugstāko novērtējumu, piekto „Purvīša balvu” saņēmusi mākslinieku grupa – Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par izstādi „Dziesma” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles „Arsenāls” Radošajā darbnīcā (19.06.–26.07.2015.).
„Purvīša balvas 2017” ieguvēju žūrijas vārdā šovakar svinīgā pasākuma laikā paziņoja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce un muzeja patrons, SIA „Alfor” valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns. Līdz ar šo apbalvojumu mākslinieki iegūst arī naudas balvu – 28 500 tūkstošus eiro (pirms nodokļu nomaksas).
Piektās „Purvīša balvas” ieguvēju noteica starptautiska žūrija septiņu cilvēku sastāvā. Lēmumu par „Purvīša balvas 2017” laureātu žūrija pieņēma slēgtā sēdē pēc izvērstām diskusijām četru stundu garumā, izvērtējot visu astoņu finālistu – Artura Bērziņa, Ivara Drulles, Kristapa Epnera, Ata Jākobsona, Voldemāra Johansona, Maijas Kurševas, Andas Lāces un mākslinieku grupas – Kriša Salmaņa, Annas Salmanes un Kristapa Pētersona – darbus izstādē.
„Žūrija lēmumu pieņēma pēc ļoti nopietnām diskusijām, balsojot divās kārtās, un laureāts, vai šajā gadījumā pareizāk jāsaka – laureāti rezultātā tika noteikti ar pārliecinošu balsu pārsvaru. Kriša Salmaņa, Annas Salmanes un Kristapa Pētersona darbs savā ziņā aicina pārskatīt 20. gadsimtā nostiprināto „nacionālo vērtību sistēmu” un liek skatītājam atbildēt uz jautājumu – vai tā atbilst arī 21. gadsimtam. Mākslinieki ir izpētījuši Latvijas 1990. – 2013. gadu Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertu repertuāru dziesmu vārdus, tos statistiski saskaitot, un konstatējuši, ka dziesmu tekstos visbiežāk lietotais vārds ir – saule, tad seko – meita un trešajā vietā – Dievs. Šos secinājumus radoši apstrādājot, ir radīta konkrētā materiāla filigrāna dekonstruēšana, radot mūsu izpratnē no mākslinieciskā, idejiskā un tehniskā izpildījuma viedokļa būtisku mākslas darbu, kas arī bija par pamatu šādam lēmumam,” stāsta Māra Lāce.
„Izstādei tika izvēlēts tikai vārds „Dievs”, un Kristaps Pētersons veidojis kolāžu „Dievzemīte I” no 184 dziesmu fragmentiem. Izstādē skan kompozīcija, kas izveidota no Dziesmu svētku ierakstiem. Lai arī skaniski mūzika neveidojas, sanāk kakofonija, tomēr īso fragmentu skanējums izsauc tās pašas Dziesmu svētku eksaltētās emocijas. Kompozīcijas rada sirreālu efektu, it kā mums būtu piemeties vadātājs, vai skan bojāta plate,” raksturo ekspertu darba grupas vadītaja Elita Ansone. Savukārt ekspertu grupas pārstāvis Jānis Taurens papildina, ka tas ir “lielisks starpmediju mākslas darbs, kas tikpat labi nominējams kādai mūzikas balvai”.
„Purvīša balvas 2017” žūrijas darbā piedalījās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce, LNMM galvenā atbalstītāja, SIA Alfor valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns, Galerie Thaddaeuss Ropac Paris, Salzburg, London galerists Tadeušs Ropaks (Thaddaeus Ropac/Austrija), Tate Modern galerijas kuratore Džuljeta Bingema (Juliet Bingham/Lielbritānija), starptautiskā fonda MANIFESTA direktore un dibinātāja Hedviga Fijena (Hedwig Fijen/Nīderlande), mākslas kolekcionāre Rebeka Ruso (Rebecca Russo/Itālija), mākslas zinātnieks, Ohaio Universitātes profesors Marks Allens Švēde (Mark Allen Svede/ASV).
„Purvīša balvas 2017” kandidātu darbu izstāde publikai būs atvērta līdz 9. aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Lielajā zālē.
„Purvīša balvas” organizatori turpina tradīciju un aicina ikvienu izstādes apmeklētāju un interesentu izteikt arī savu viedokli par astoņu „Purvīša balvas 2017” finālistu veikumu, aizpildot anketu un nobalsojot par savu favorītu izstāžu zālē. Noslēdzoties izstādei, tiks paziņoti mākslinieki, kas saņēmuši vislielākās publikas simpātijas, kā arī noteikti divi balsotāji, kuri saņems iespēju gadu bez maksas apmeklēt LNMM organizētās izstādes.
Lai nodrošinātu nepārtrauktu Latvijas vizuālās mākslas jaunrades izvērtēšanu, jau tagad darbu uzsākusi sestās „Purvīša balvas” ekspertu grupa, kura strādās 2017. un 2018. gadā, regulāri izvirzot nominantus šim apbalvojumam. Ekspertu darba grupā darbojas LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, ABLV Charitable Foundation mākslas programmu vadītājs, kurators Kaspars Vanags, mākslas zinātniece, kuratore, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle, mākslas zinātniece Inese Riņķe un mākslas zinātniece, kim? laikmetīgās mākslas centra Latvijā programmu direktore Zane Onckule.
PURVĪŠA BALVA
„Purvīša balva” tika iedibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un novērtēt izcilāko sasniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti, jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām. Balva tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kuri pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kas dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis augstāko ekspertu un īpaši izveidotas žūrijas vērtējumu. Balvas apjoms ir EUR 28 500,- (ieskaitot nodokļus). Tā ir lielākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. „Purvīša balvas” vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA „Alfor”, kultūras projektu aģentūra „INDIE” un aģentūra „P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.
Pirmo “Purvīša balvu” 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude”.
Otro “Purvīša balvu” 2011. gadā saņēma Kristaps Ģelzis par personālizstādi „Varbūt”.
Trešo “Purvīša balvu” 2013. gadā saņēma Andris Eglītis par personālizstādi „Zemes darbi”.
Ceturto “Purvīša balvu” 2015. gadā saņēma Miķelis Fišers par personālizstādi „Netaisnība”.
„Purvīša balvas” vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA „Alfor”, kultūras projektu aģentūra „INDIE” un aģentūra „P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.
