Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas norisinājušies laika posmā no 2016. gada 1. oktobra līdz 8. decembrim, Purvīša balvas ekspertu darba grupa balvai, kas tiks pasniegta 2017. gada februārī, ir nominējusi trīs mākslinieku darbus:
Arturu Bērziņu par personālizstādi “Attēldarbi II” Olaines vēstures un mākslas muzejā (09.11. – 08.12.2016) kā vienotas sērijas turpinājumu, pievienojot to iepriekš, 2015. gada 4. ceturksnī nominētajai izstādei “Attēldarbi”.
Nominācijas pamatojums: “Artūra Bērziņa Attēldarbi ir it kā par to pašu, par ko tāda paša nosaukuma izstāde pirms gada, un par līdzīgu tēmu, par ko bijušas vēl citas viņa izstādes pirms ilgāka laika, proti, par attiecībām starp attēliem un tekstiem. Lasot dažādu filozofijas klasiķu tekstus, tur fiksēto refleksiju, kas atsaucas uz vizuālo pieredzi, viņš ilustrē ar vienkāršiem – ar parasto zīmuli uz mazām koka plāksnītēm – attēliem. Būtībā šāda atkārtojoša mākslinieka pozīcija ir ļoti riskanta, draudot ar iestrēgušas plates troksni skanīgas kompozīcijas vietā. Taču Bērziņa gadījumā man joprojām ļoti patīk, kā šie darbi skan un kādas vibrācijas un smalku rezonansi tie izraisa,” nomināciju skaidro lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska.
Ivaru Drulli par personālizstādi “Manai dzimtenei” galerijā Alma (30.11.2016. – 20.01.2017.)
Nominācijas pamatojums: “Izstāde ir sāga par izmirstošajiem Latvijas laukiem, vecajām muižu un dzīvojamajām ēkām, kas pēc būtības ir kultūras mantojums, taču neatgriezeniski aizies bojā. 15 km rādiusā ap savu Vidzemes lauku māju mākslinieks reģistrējis aptuveni 350 pamestu ēku. Fotografējis tās un atzīmējis kartē. Nevar noticēt, cik to ir daudz! Līdzās dokumentālai fiksācijai mākslinieks radījis objektus, kuru tēlaino struktūru veido atsevišķu pamesto māju silueti abstraktā telpā, kuru saēd rūsas faktūras. Rūsa kā laikmeta zobs, kas nograuzīs mūsu tradicionālo materiālo vērtību mantojumu. Kinētisku objektu “Latvija” kā nebeidzamā filmā veido slīdoša ainava, uz kuras fona nonstopā ceļo riteņbraucējs. Objekts kā tādā nebeidzamā samsāras ratā griež neizbēgamo Latvijas likteni. Izstādes nosaukumam izmantoto Jāņa Petera/Raimonda Paula dziesmas nosaukumu varētu uztvert kā ironisku, ja vien tas nebūtu tik traģiski,” nomināciju argumentē mākslas zinātņu doktore, LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls” vadītāja Elita Ansone.
“Izstāde, kas savākusi materiālu Latvijas laukos un radījusi no tā atmosfēru un tēlus, kas burtiski satriec – redzam dabiskā nāvē mirstošu civilizāciju. Bez dabas katastrofām un Force majeure brūk simtiem reiz apdzīvotu vietu. Izstādes analītiskais segments – diapozitīvi un karte – biedē ar savu sausumu, turpretī posta metaforas, kas izvērstas lielizmēra objektos un sarežģītā skulpturāli gleznieciskā kinētikā, spīdzina ar savu izsmalcināto estētiku. Īsts nolemtības trilleris,” papildina mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane.
Maiju Kurševu par personālizstādi “Rūtainā kārtība” galerijā “Māksla XO” (29.09. –25.10.2016.)
Nominācijas pamatojums: “Maijas Kurševas mākslai kā allaž ir raksturīga pievēršanās ikdienai, tās pašironiskai, veselīgi kritiskai analīzei. Izstādē “Rūtainā kārtība” viņa reflektē par norisēm savā darbnīcā – radošo procesu, kura lielu laiku aizņem nekā nenotikšana. Māksliniece ir atradusi jaunu, svaigu, minimālistisku, monohromu, bet vizuāli iespaidīgu attēlu valodu – visi darbi (sietspiedes, digitāldrukas, animācijas) veidoti kā kolāžas no atšķirīgu rūtiņu raksta laukumiem. Šķietami vienmuļā, estētiski nevainojamā, lakoniskā ekspozīcija, rimti rosīgās noskaņas un abstrahētās izteiksmes dēļ panāk negaidītu efektu – domāšanas procesam veltītie darbi paši sāk provocēt skatītāja iztēli, turklāt vedina uz daudzslāņainām pārdomām par mūsu dzīves dažādajām atskaites sistēmām, radošu darbu un rutīnu,” stāsta mākslas zinātniece Aiga Dzalbe.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja deviņus mākslas notikumus, tai skaitā:
EKSPERTI 2015. – 2016. GADĀ
No 2014. gada 8. decembra līdz 2016. gada decembrim Purvīša balvas ekspertu darba grupā darbojas mākslas zinātņu doktore, LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls” vadītāja, Elita Ansone, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filosofijas doktors, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens, mākslas zinātniece Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece, LNMM Krājuma darba vadītāja Daina Auziņa un lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska.
PURVĪŠA BALVA
Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi „Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi „Zemes darbi”, bet ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi „Netaisnība”.
Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA „Alfor”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība „Mākslas platforma”, kultūras projektu aģentūra INDIE un aģentūra „P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.
Projektu atbalsta: SIA „Alfor”
