Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus laika posmā no 2015. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, Purvīša balvas ekspertu darba grupa balvai, kas tiks pasniegta 2017. gada februārī, ir nominējusi šādus māksliniekus:
Ati Jākobsonu par personālizstādi „Dark Matter” Mūkusalas Mākslas salonā (22.05. – 27.06.2015.)
Nominācijas pamatojums: “Enerģētiska, fascinējoša izstāde, kurā formas perfekcija tikai vairo satura dziļumu, kā tas funkcionēja mākslā pirms izkopta akadēmisma. Tā kā darbu saturs ir kaut kas ārpus mūsu zināšanu apvāršņiem eksistējošs, atpazīstamo ģeometrisko un ainavisko formu kontrasts, ogles un mašīneļļas materialitāte, ūdens virsmas un dzīvnieka ādas pulsācijas kļūst par vārtiem uz tumsas zemi. Ata Jākobsona vienlaikus romantiski konceptuālā, sensuāli izsmalcinātā un vēsi abstraktā pieeja interesanti sasaucas ar vairākām atšķirīgām mākslas vēsturē pieredzētām utopijām, to skaitā K.Maļeviča, E. Lisicka projektiem,” pamato Aiga Dzalbe.
“Izstāde iezīmē viņa oriģinālo rokrakstu, neaizvietojamo vietu Latvijas mūsdienu mākslā. Motīvi, arī atkārtoti, nekļūst vienmuļi, profesionālā un tehniskā kvalitāte šaubas nerada,” papildina Vilnis Vējš.
“Jākobsons pievienojies tai mākslinieku strāvai, kurus saista Visuma pētījumi un kuri pēdējā desmitgadē pievēršas fizikas un mistikas krustpunktiem, vēloties atgādināt par to, ka šajā pasaulē ir vairāk nezināmā nekā zināmā. Māksliniekam izdevies radīt viengabalainu, iespaidīgu vizuālo tēlu, kas rosina kā intelektuālās, tā emocionālās maņas,” vērtē Elita Ansone.
Andu Lāci par izstādi „Nogrieznis”, kas tapusi sadarbībā ar komponisti Eviju Skuķi un mākslinieku Kristu Pudzenu Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (05.06. – 05.07.2015.)
Nominācijas pamatojums: “Ekspozīcijas uzbūve ar puslokā, vienlaidus uz grīdas saslietajām lielformāta gleznām („Nogrieznis”) un perpendikulāri pretī organizēto „telpu telpā”, kur ģeometriskā progresijā sarindotas mazākā izmēra kompozīcijas („Pārsāts”), kopā ar Evijas Skuķes skaņdarba atskaņojumu rada teju vai sakrāla pārdzīvojuma iespēju. Abstraktie, ahromātiskie audekli liek domāt par ķermeniskumu, kustību, kaislību, gandrīz horeogrāfisku pasaules un esības izjūtu, nebeidzamu cīņu starp tumšo un gaišo. Dažādie kustības virzieni, mērogu saspēles, skaņas kāpumi un kritumi, virmojošais gleznieciskais atmosfēriskums un tajā smagi krītošie akli melnie akcenti provocē konfrontējošu, dramatisku, bet reizē atbrīvojošu katarsi,” vērtē Daina Auziņa.
“Izstāde ir ne tikai nostrādāta līdz detaļām vizuālajā (piemēram, ar roku rakstītie gleznu nosaukumi uz papīra lapām atbilst gleznu izmēram) un skaniskajā elementā (Evijas Skuķes skaņdarbs pūtēju kvintetam, gleznu un skaņu instalācija veidota sadarbībā ar Eviju Skuķi un Kristu Pudzenu), bet arī veido īpašu darbu lasījumu režiju, kurā vieta atvēlēta arī skatītāja un klausītāja izvēlei, kas darbus padara kaut kādā ziņā performatīvus,” vērtējumu papildina Jānis Taurens.
Krišu Salmani, Annu Salmani un Kristapu Pētersonu par izstādi „Dziesma” izstāžu zāles „Arsenāls” Radošajā darbnīcā (19.06. – 26.07.2015.)
Nominācijas pamatojums: “Mākslinieki, izpētot Latvijas 1990. – 2013. gadu Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertu repertuāru dziesmu vārdus, tās statistiski saskaitot, konstatē, ka dziesmu tekstos visbiežāk lietotais vārds ir – saule, tad seko – meita un trešajā vietā – Dievs. Izstādei izvēlēts vārds „Dievs”, un Kristaps Pētersons veidojis kolāžu „Dievzemīte I” no 184 dziesmu fragmentiem. Izstādē skan kompozīcija, kas izveidota no Dziesmu svētku ierakstiem. Lai arī skaniski mūzika neveidojas, sanāk kakofonija, tomēr īso fragmentu skanējums izsauc tās pašas Dziesmu svētku eksaltētās emocijas,” izstādi raksturo Elita Ansone.
“Lielisks starpmediju mākslas darbs, kas tikpat labi nominējams kādai mūzikas balvai,” papildina Jānis Taurens.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja astoņus mākslas notikumus, tai skaitā:
EKSPERTI 2015. – 2016. GADĀ
No 2014. gada 8. decembra līdz 2016. gada decembrim Purvīša balvas ekspertu darba grupā darbojas LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas “Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filosofijas doktors, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens, mākslas zinātniece Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece, LNMM Krājuma darba vadītāja Daina Auziņa un lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska.
PURVĪŠA BALVA
Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi „Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi „Zemes darbi”, bet ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”.
Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA „Alfor”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas kultūras projektu aģentūra INDIE un aģentūra „P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.
