Intervija ar Ievu Krauli-Kūnu un Elīnu Vītolu

‘Purvīša balva 2021’ – 21 jautājums Ievai Kraulei-Kūnai un Elīnai Vītolai

Saite uz interviju: https://www.delfi.lv/kultura/news/art/noskaties-purvisa-balva-2021-21-jautajums-ievai-kraulei-kunai-un-elinai-vitolai.d?id=53181727

2020. gada pēdējā ceturksnī “Purvīša balvai 2021” nominētas Ieva Kraule-Kūna un Elīna Vītola par projektu “Mākslinieku krīzes centrs” divu gadu periodā galerijā “Low” un Kim? laikmetīgās mākslas centrā. Mākslinieces ir vienas no astoņiem “Purvīša balvas 2021” fināla pretendentiem.

““Mākslinieku krīzes centrs” divu gadu periodā piedzīvojis vairākas transformācijas. Ja sākotnēji tas galerijā “Low” sastāvēja no pašu autoru izveidotas telpas un interjera, kur aizgādībā tika ņemtas 16 citu autoru visdažādākā veida radošās neveiksmes, tad tagad tas pārtapis mugursomā, kļūstot par pārnēsājamu “Mākslinieku krīzes centra” versiju. Uzskatu, ka nomināciju pamato mākslinieču spēja izveidot formā un saturā vienotu projektu, kas divu gadu garumā spējis ļoti trāpīgi uztaustīt mākslas dzīves realitāti un asprātīgā veidā pievērst uzmanību institucionālajam fonam, kas uzbūvēts ap mākslinieku, liekot pārdomāt mākslas veidošanās procesus, kā un kāpēc tiek finansēta māksla, kā arī to, kas nosaka, kurš mākslas darbs tiek parādīts vai neparādīts, nopirkts vai nenopirkts,” ekspertu izvēli skaidro LNMM izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule.

Ieva Kraule-Kūna ir studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā un ieguvusi maģistra grādu Sandberga institūtā Amsterdamā, Elīna Vītola ir mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā. “Mākslinieku krīzes centrs” bijis viņu pirmais kopīgais projekts, pašlaik Ieva Kraule-Kūna un Elīna Vītola kopā ar mākslinieci Amandu Ziemeli arī vada galeriju “Low”. Elīna Vītola uzsver, ka viņai ir būtiski piedalīties Rīgas mākslas vides veidošanā, un darbs galerijā ir arī viņu māksliniecisko prakšu turpinājums. “Mēs pagarinām savus instrumentus ārpus mūsu individuālajiem darbiem un kopdarbiem. Tas ir māksliniecisks process, ne tikai administratīvs,” viņa saka.

Mākslinieces uzskata, ka projektam “Mākslinieku krīzes centrs” varētu būt daudz dažādu veidolu. “Pirmajā “Krīzes centrā”, kas bija galerijā “Low”, mēs mēģinājām uzklausīt mūsu kolēģu un līdzcilvēku nedienas, tāpēc tajā bija ļoti daudz citu mākslinieku darbu, jo mēs atradām dažādas krīzes situācijas,” skaidro Ieva Kraule-Kūna. Savukārt otrā “Mākslinieku krīzes centra” daļa Artist Crisis Center II: Tact Gear, kas bija apskatāma arī Kim?, sākotnēji tapa izstādei PAKT Amsterdamā. “Otrā versija ir veidota vairāk kā atvērts lauks, kuru var piepildīt konkrētais lietotājs ar savu saturu. Mēs šeit, mājās, bijām daudz izpētījušas, mums bija zināšanas par to, kas tieši ir nepieciešams, bet tur, varētu teikt, mums nebija nekādu,” stāsta Elīna Vītola. “Tas bija kā instrumentu kopums, ar ko varētu mesties risināt savu problēmu, lai kāda tā arī nebūtu.”

Kraule-Kūna un Elīna Vītola atzīst, ka nominācija Purvīša balvai ir patīkama, taču pasaule pandēmijas laikā ir mainījusies un, iespējams, “Mākslinieku krīzes centram” atkal būs jāieņem kāds cits veidols. “Mēs bijām kā pareģes, jo mūsu krīze bija pirms lielās, oficiālās krīzes,” saka Elīna Vītola.