Links uz interviju: http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/klusa-saruna-ar-purvisa-balvai-atkartoti-nomineto-ginteru-krumholcu.d?id=44252267
Apritējuši divi gadi, kopš tēlnieks Ginters Krumholcs atkārtoti nominēts prestižākajam apbalvojumam Latvijas mākslā – “Purvīša balvai”.
“Purvīša balvas” eksperti šoreiz novērtējuši tēlnieka otro personālizstādi “Kāpēc tu mani nepamodināji?”, kas bija aplūkojama pērnajā rudenī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles “Arsenāls” Radošajā darbnīcā, ierindojot mākslinieku un viņa veikumu 2013. gada 4.ceturkšņa nominantu vidū.
Literāts, mākslas un kultūras interneta portāla “Arterritory.com” krievu redakcijas galvenais redaktors un “Purvīša balvas” žūrijas pārstāvis Sergejs Timofejevs, raksturojot nominēto personālizstādi, teicis, ka tajā sastopama mīlestība, nāve, mirkļa nozīme un apstākļu sakritība vienuviet.
2011. gada 4.ceturksnī “Purvīša balvai” tika nominēta mākslinieka pirmā personālizstāde “MAYDAY!”, kas 2011. gada rudenī bija aplūkojama galerijā “Māksla XO”. Mākslinieka radītās lielformāta skulptūras izstādes skatītājiem piedāvāja meklēt “ideālo vīrieša” tēlu, kā tolaik personālizstādes tēmu raksturoja Purvīša balvas neatkarīgā eksperte, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Irēna Bužinska.
Izstādē skatāmās lielformāta reālistiskās skulptūras – vīriešu figūras – raisīja lielu apmeklētāju interesi, īpaši figūra “Mārtiņš”, kas pēc atrašanās mākslinieka pirmajā personālizstādē “paspēja aizceļot” arī uz laikmetīgās mākslas mesu “Preview Berlin 2012”, vēlāk kļūstot par vienu no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 100 dārgumiem, iegūstot kārtas numuru 86.
Laika posmā starp abām “Purvīša balvai” nominētajām personālizstādēm viens no Latvijas daudzsološākajiem jaunajiem tēlniekiem aktīvi iesaistījies arī citos mākslas projektos, – 2013. gadā ar savu skulptūru “Popstar”, kas veidota no krāsota stiklplasta, piedalījies grupu izstādē “Rozā”. Pagājušā gada nogalē izstādē “Rīgas laiks” mākslinieks mākslasdarba formātā demonstrējis arī savu skatījumu par Rīgas laiku, kā arī iesaistījies citos projektos.
Vērtējot tēlnieka otro personālizstādi “Kāpēc tu mani nepamodināji?”, kurā mākslinieks atspoguļojis ikdienā fiksētus notikumus, piemēram, slimnīcas morga darbinieka rosību ap zārku, arheoloģisko izrakumu apmeklējumu senā mēra laika masu kapsētā, “Purvīša balvas” žūrijas pārstāvis kinorežisors Dāvis Sīmanis teicis: “Aizdomas, ka tā ir cilvēka rokas neaizskarta matērija un ka tās raupjums liecina par piespiedu sastingumu kādas lielas dabas kataklizmas rezultātā, kā arī baismā nojauta, ka ikkatra apturēta lieta satur savu daļu realitātes kiča, ir šo darbu iedarbīgais rezultāts. Turpretī, šķiet, pašam autoram šis stilizētais tiešums ir metode. Metode, lai vismaz kaut kā mēģinātu domāt par visa – sevi ieskaitot – beigšanos.”
Tāda ir arī mākslinieka verbālā izpausme – nerunāt lieku par savu mākslas darbu, bet runāt tieši, nepārprotami, atstājot telpu vizuālajai komunikācijai.
Nominētajā izstādē “Kāpēc Tu mani nepamodināji?” aizskarat gan mirkļa un mūžības tēmu. Cik daudz pašam nozīmē “mirklis”?
Visu ko un neko!
Kas ir “TU” šajā izstādē? Ar ko sarunājaties?
Tu – tas esi Tu!
Abas “Purvīša balvai” nominētās izstādes apmeklētājiem bija atvērtas gada tumšākajā laikā – veļu laikā – oktobrī-novembrī… Vai tā ir sakritība? Cik daudz uzmanības pievēršat gadalaikiem? Kurš periods mākslinieciskām aktivitātēm ir iedvesmojošāks?
Tā ir sakritība, gadalaikiem nepievēršu uzmanību.
Abas nominēto izrāžu nosaukumos lietojat ekspresivitāti pastiprinošus līdzekļus – izsaukuma un jautājuma zīmes? Kāpēc?
Tas nav pašmērķis, man ļoti nepatīk daudz runāt par savu darbu, tāpēc cenšos visu informāciju koncentrēt dažos vārdos. Man liekas, ka vārdi pazemo mākslas darbu un sarežģī vizuālo komunikāciju.
Kuras lietas, cilvēki, procesi Jūs iedvesmoja, veidojot izstādes skulptūras?
Mani iedvesmo mirkļi, kuri attīrīti no liekas nozīmes! Pirms tam izstādē “MAYDAY!” atklājāt vīrieša tēlu. šajā izstādē redzamas arī sievietes…
Dzimumam nav nozīmes, svarīgs ir tēls.
Ko Jums kā māksliniekam nozīmē atkārtota nominēšana “Purvīša balvai”?
Tas ir ļoti patīkami.
Vai māksliniekam ir vajadzīga mūza? Ja jā – kas tā ir Jums?
Es īsti neizprotu šī vārda nozīmi, bet, ja ar to ir domāts cilvēks, kurš labvēlīgi ietekmē manu radošo darbību, tad tā ir mana sieva, jā, man viņa ir vajadzīga!
Ko pats uzskatāt par savu lielāko sasniegumu mākslā līdz šim?
Mans lielākais sasniegums – nodarbošanās ar mākslu šādos ekonomiski nestabilos apstākļos!
Kas ir ilgākais laiks, kas Jums bijis nepieciešams, lai izveidotu kādu mākslas darbu?
Katram darbam veltu visu savu dzīvi.
Kas ir mākslas galvenā vērtība, Jūsuprāt?
Tas ir referāta cienīgs jautājums, bet, ja mēģina to “iespiest” vienā vārdā, tā varētu būt – atklāsme.
Kādu tēmu atspoguļojumu Jūsu mākslas cienītājiem gaidīt tuvākajā nākotnē?
Neteikšu.
