29.06.2016

Purvīša balva turpināsies nākamos desmit gadus

 
Purvīša balva ir augstākais un prestižākais vizuālās mākslas apbalvojums Latvijā, ar kuru katru otro gadu tiek apbalvots viens starptautiskas žūrijas un ekspertu komandas izvēlēts mākslinieks. 
Purvīša balva tika iedibināta 2008.gadā ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus Latvijas vizuālajā mākslā. Balvas apjoms ir 28 500 EUR, un tas ir līdz šim apjomīgākais vizuālās mākslas apbalvojums Latvijā un Baltijā. 

2017.gada februārī tiks pasniegta jau piektā Purvīša balva, kas nozīmē, ka būs apritējusi balvas pirmā desmitgade. 

2016.gada 29.jūnijā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce, muzeja patrons, SIA „Alfor” valdes priekšsēdētājs Janis Zuzāns un SIA „Kultūras projektu aģentūras INDIE” valdes locekle Daiga Rudzāte parakstīja nodomu protokolu, liekot pamatu Purvīša balvas tradīcijas turpināšanai uz nākamajiem desmit gadiem.
 
LNMM direktore Māra Lāce atminas: „Tad, kad mēs sākām šo procesu, mēs apzinājāmies to, ka ir vajadzīga balva vizuālajā mākslā. Jo bija beigusi pastāvēt Latvijas Mākslinieku savienības balva, un vizuālā māksla bija palikusi bez sava izvērtējuma un virsotņu izcelšanas. Tika radīta šī balva, kas ir lielisks piemērs valsts un privātās partnerības sadarbībai.”
 
Māra Lāce uzsver, ka Purvīša balva dod procesa izvērtējumu. „Divu gadu garumā darbojas ekspertu grupa, kas skata, apmeklē, vērtē, strīdas un vienojas, pēc tam, protams, ir žūrija, kas turpina šo izvērtēšanas procesu. Manā skatījumā šī balva izvērtēšanas procesā ir maksimāli demokrātiska un objektīva. Šo gadu laikā ir apliecinājies balvas ļoti augstais prestižs, jo papildus naudas balvai tiek radīta arī intriga. Balva tiek pasniegta vienam cilvēkam, vienam māksliniekam, un, manuprāt, tas ir tas, kas šai balvai piešķir vēl papildu pievienoto vērtību,” teic Māra Lāce.
 
Muzeja patrons Jānis Zuzāns atzīst: „2008.gadā mēs nospraudām šo mērķi – piecas balvas, lai iedibinātu labu tradīciju, jo, manuprāt, katrai balvai ir svarīga pēctecība, tai ir jābūt paredzamai un prognozējamai, tajā pašā laikā saglabājot nezināmo – kurš tad būs tas uzvarētājs. Šogad mums ir krietni vieglāk runāt, jo mēs jau zinām šo procesu, bet, manuprāt, ir svarīgs šis dokumentācijas process, jo, atverot jebkuru Purvīša balvas katalogu, ir redzams, kas ir nozīmīgākie notikumi šo desmit gadu laikā.”
 
Projekta direktore Daiga Rudzāte: „Skaidrs ir tas, ka pirms desmit gadiem piedzima kaut kas liels, un kaut kas liels var dzimt tikai tādā brīdi, kad tam ir labvēlīgi apstākļi un tam ir lemts būt. Jāatzīst, ka arī pirms desmit gadiem Purvīša balva, kas aizvien ir lielākais apbalvojums vizuālajā mākslā Baltijā, sākotnēji šķita kaut kas utopisks un neiespējams. Un šī balva ir pierādījums un apliecinājums tam, ka dažreiz piepildās visdažādākās utopijas un visnereālākās lietas. Ja nebūtu Purvīša balvas, noteikti šī desmitgade būtu bijusi pavisam citādāka, jo, lai arī pastarpināti, šī balva ir spējusi aktivizēt Latvijas laikmetīgās mākslas procesus, ieinteresēt cilvēkus un likt diskutēt. Un Latvijas sabiedrībā vedināt cilvēkus uz diskusiju nav nemaz tik vienkārši, un tas nenotiek tik bieži. Purvīša balvas žūrija ir strādājusi objektīvi, ja tādu terminu kā „objektīvi” vispār var izmantot mākslas un tās procesu vērtēšanā. Apliecinājums tam ir gana krāšņs un spilgts, jo visi četri Purvīša balvas uzvarētāji ir virzīti tālāk un reprezentējuši Latvijas mākslu Venēcijas mākslas biennālē, tostarp arī pēdējais Purvīša balvas ieguvējs Miķelis Fišers, kurš nākamgad startēs ar savu izstādi.
 
„Runājot par nākotnes plāniem, mēs vienmēr esam uzskatījuši, ka būtisks solis ir piesaistīt ārvalstu mākslas profesionāļu uzmanību Latvijas mākslai, un lēnām, caur starptautisku žūriju mēs esam uz to virzījušies. Kopumā es gribu izteikt cerību, ka nākamā gada februārī, svinot Purvīša balvas desmitgadi, Rīgu apciemos virkne ļoti zīmīgu un kolorītu parādību,” – tā par nākotnes plāniem teic Daiga Rudzāte. 



EKSPERTI 2015. – 2016. GADĀ
No 2014. gada 8. decembra līdz 2016. gada decembrim Purvīša balvas ekspertu darba grupā darbojas mākslas zinātņu doktore, LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls” vadītāja, Elita Ansone, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filosofijas doktors, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens, mākslas zinātniece Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece, LNMM Krājuma darba vadītāja Daina Auziņa un lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska.
 
PURVĪŠA BALVA
Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi „Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi „Zemes darbi”, bet ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi „Netaisnība”.
 
Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA „Alfor”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība „Mākslas platforma”, kultūras projektu aģentūra INDIE un aģentūra „P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.
 
Projektu atbalsta: SIA „Alfor”