15.04.2015

Purvīša balvai 2015. gada pirmajā ceturksnī nominēti -
Krišs Salmanis, Ernests Kļaviņš, Liene Mackus un Artūrs Arnis

Izvērtējot mākslinieku darbus un izstādes, kas notikušas laika posmā no 2014. gada 8. decembra līdz 2015. gada 31. martam, jaunā Purvīša balvas ekspertu darba grupa ir nominējusi pirmos māksliniekus balvai, kas tiks pasniegta 2017. gada februārī. Nominēti šādi mākslinieki:
Liene Mackus un Artūrs Arnis par izstādi “Ziemas miegs” Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā (16.03.–10.04.2015.)
Nominācijas pamatojums. “Maģiska un daudzslāņaina izstāde, kas ar vizuāliem impulsiem, gaismu, skaņu, unikālo telpas aranžējumu un pazemināto gaisa temperatūru tajā, pirmkārt, iedarbojas uz maņām un tikai tad ļauj pieslēgt analītisko prātu. Uzlūkojot miegu un sapni kā ceļu pie savām „nomodā nepieejamajām sajūtām”, mākslinieki atsaucas uz dzīļu psiholoģiju un Junga arhetipu teoriju, reizē radot pseidoantropoloģisku vīziju par izziņai pakļautām šamanisma garīgajām praksēm. Elegantās vitrīnās izkārtotie filigrānie tēlnieciskie objekti - antropomorfie tēli un ainavu fragmenti - šķiet kā „izgriezti” no kāda senajām civilizācijām veltīta muzeja ekspozīcijas, reizē distancēti un robežas pārvaroši,” stāsta Daina Auziņa.
“Izstādes nozīme nav balstīta tikai interesē par noteiktu individuālu vai kolektīvu ne-realitātes vai “nobīdītas realitātes” stāvokli. Izstādē valda fragmentārs inscenējums, taču tieši fragmentārisms liedz tai kļūt par vienvirziena ceļu uz kādu mākslinieku iecerētu “ideju”. Inscenējums nozīmē laika momentu, kas šeit vēl iegūst dažādu tautu šūpuļdziesmu skanisko veidolu. Taču tādējādi skatītājam mākslas valodā tiek artikulēts nevis kāds individuāls vai kolektīvs pirmsmiega, apziņas atslēgšanās, aiziešanas no reālā stāvoklis, bet gan nozīmīga, pārsvarā sievišķas pieredzes daļa – šūpuļdziesmas bērniem parasti dzied sievietes. Sabalansēts dažādais dziesmu skaļums organizē skatītāja ķermeņa atrašanās vietas un uzmanību arī uz miniatūrajiem telpiskajiem objektiem un to mimētiskajām ēnām. Citiem vārdiem: skaniski virzīta, sievišķā pieredzē balstīta refleksija, kuras objekts ir sapnis par dabas atdarināšanu,” papildina Jānis Taurens.
Ernests Kļaviņš par izstādi “Nirējs” galerijā „Alma” (19.01.–17.02.2015.)
Nominācijas pamatojums. “Smalkā humora meistars Ernests Kļaviņš izstādē „Nirējs” ir nopietns. Ikdiena „parastā” viņa glezniecībā kļuvusi poētiska, pat kaut kāda pārlaicīga, lai cik banālas situācijas arī Kļaviņš neizvēlētos attēlot – meitenes Makdonaldā, manekenus skatlogā u.c. ikdienības parastību. Māksliniekam sanāk kaut kas nesamākslots, godīgs. Primitīvas līnijas veido vienkāršas figūras, kompozīciju laukumus aizpilda harmonisks kolorīts, tas viss ir ļoti stabils, kompozicionāli līdzsvarots, koloristiski nobalansēts, taču tā noteikti nav profesionālās rafinētības aprēķina piegarša. Kļaviņa glezniecībā sanāk patiesums un vienkāršība, tas ko cilvēki gaida viens no otra ikdienā,” nomināciju pamato Elita Ansone.
Krišs Salmanis par personālizstādi "100 grāmatas, ko nevajag paspēt izlasīt" kim? Laikmetīgās mākslas centrā (21.11.–24.12.2014.), īpaši izceļot darbu "104 simfonijas. Visas Franča Jozefa Haidna simfonijas vienlaicīgi"
Nominācijas pamatojums. “Bieži pieminētais mūsdienu vienlaicīgums un nelineārais laiks Kriša Salmaņa darbā ieguvis konkrētu tēlu. It kā jau sagaidām, ka 104 Haidna simfonijas, skanot visas reizē, būs kas neparasts, tomēr darbā dzirdamais, Haidnu nemaz neatgādinošais troksnis pārsteidz - tas ir pilnīgi jauns skaņdarbs, tā ir 105. simfonija. Darbs liek domāt par laikmetīgām izmaiņām kultūras mantojuma uztverē,” izvēli skaidro Inga Šteimane.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 10 mākslas notikumus, tai skaitā:

 

  • Pauli Liepu par izstādi “Troksnis” Mūkusalas mākslas salonā (12.02.–28.03.2015.);
  • Robertu Gobziņu, Ingūnu Rubeni, Nilu Īli, Gundegu Eveloni par “NSRD performances “Binokulāro deju kursi” (1987) rekonstrukciju LU Botāniskā dārza Palmu mājā. 28.03.2015.;
  • Daci Lielo par izstādi “Ainavas” galerijā “Daugava” (24.03.–11.04.2015.);
  • Aiju Zariņu par izstādi “Ra i Nis” galerijā “Alma” (26.02.–20.03.2015.);
  • Mārtiņu Lablaiku par personālizstādi “35 mm ainavas” Latvijas Fotogrāfijas muzejā (26.03.–26.04.2015.);
  • Aigaru Bikši par personālizstādi “Inficēt taisnību” galerijā “Daugava” (16.12.2014.–31.01.2015.);
  • Kasparu Gobu par fotogrāfiju ciklu “Rīgas salas” un grāmatu “Rīgas salas”, kas tapusi kopā ar Gundegu Repši un prezentēta 2014. gada 18. decembrī, izd. Elm Media.

EKSPERTI 2015.–2016. GADĀ
Laika posmā no 2014. gada 8. decembra līdz 2016. gada decembrim Purvīša balvas ekspertu darba grupā darbojas LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas “Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filosofijas doktors, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens, mākslas zinātniece Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece, LNMM Krājuma darba vadītāja Daina Auziņa un lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska.
PURVĪŠA BALVA
Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi „Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi „Zemes darbi”, bet ceturtoā Purvīša balvu 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”.
 
Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA „Alfor”. Purvīša balvas realizācijā līdzdarbojas kultūras projektu aģentūra INDIE un aģentūra „P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.